Pulmonologs

Ko ar Tevi pārbaudes laikā darīs pulmonologs?

Gluži kā katram ķermeņa orgānam ir savs speciālists, arī plaušām ir savējais – pulmonologs. Nereti pacienti raizējas, ja tiek nosūtīti uz izmeklējumu pie pulmonologa, jo nezina, ko sagaidīt, ar ko rēķināties. Mēs palīdzēsim Tev nebaidīties – iepazīsties ar pulmonologu, viņa pienākumiem un darbības principiem, uzzini, pie kā vērsties vajadzības gadījumā un kā rūpēties par plaušu veselību, lai pulmonoloģijas kabinets nebūtu jāapmeklē! Gatavs? Ievelc elpu un aiziet!

Kas ir pulmonologs?

Pareizi saukts – pneimonologs, tas ir speciālists, kas vislabāk pārzina plaušas, to veselību, slimības un to ārstēšanu. Viņš veic dažādus izmeklējumus un nozīmē, kā arī uzrauga ārstēšanu.

Ko dara pulmonologs?

Papildus plaušu uzbūves pārzināšanai un pacienta informēšanai par plaušu veselības uzturēšanu, tiek veikta arī plaušu slimību diagnostika:

  • spirogrāfija;
  • rentgena izmeklējumi;
  • datortomogrāfija;
  • ultrasonogrāfija;
  • krēpu izmeklēšana.

Papildus var tikt veiktas arī asins analīzes un vajadzības gadījumā pacienta pilnvērtīgākas diagnosticēšanas un ārstēšanas nolūkā notiek pulmonologa sadarbība ar citu profilu speciālistiem. Labs pulmonologs ir tas, kurš prot visu, kas saistīts ar plaušu veselību, un zina, kā izārstēt visas plaušu slimības.

Ar kādām slimībām saskaras pulmonologs?

Kā jau visi ārsti, arī pneimonologi saskaras ar dažādām slimībām, kas daļa ir bīstamākas par citām, jo ir lipīgas, bet daļa attiecas tikai uz pacientu:

  • pneimoniju (plaušu karsoni);
  • tuberkulozi;
  • plaušu jaunveidojumiem (vēzi un labdabīgiem veidojumiem);
  • bronhiālo astmu;
  • hronisko obstruktīvo plaušu saslimšanu (HOPS);
  • intersticiālajām plaušu slimībām (rētaudu veidošanos plaušās dažādu apstākļu, piemēram, azbesta ieelpošanas, ietekmē);
  • sarkoidozi;
  • pleiras (plaušu plēves) saslimšanām.

Tu jautāsi – vai tad ārsti nesaslimst, strādājot ar pacientiem, kam ir apstiprinātas šīs diagnozes? Atbilde ir – jā, arī ārstiem pastāv risks saslimt ar daļu šo slimību, piemēram, pneimoniju, tuberkulozi vai pleiras saslimšanām, jo šīs slimības ir iespējams “saķert”, nonākot kontaktā ar pacientu – elpojot to pašu gaisu, kurā ir pacienta izelpa, pieskaroties priekšmetiem, ko pacients ir aizskāris, pēc klepošanas, šķaudīšanas vai žāvāšanās nenomazgājot rokas u.tml.

Kas ir bīstamāks – plaušu vēzis vai tuberkuloze?

No pacienta viedokļa – abas ir bīstamas un novēlotas diagnostikas, kā arī nepareizas ārstēšanas vai neārstēšanas gadījumā draud ar nāvi. Abas pamatīgi pasliktina dzīves kvalitāti. No ārsta un sabiedrības viedokļa – bīstamāka ir tuberkuloze, jo ar to var tikt “aplipināts”, pašam to nemaz nemanot. Tuberkuloze izplatās pa gaisu – slimnieks klepo, šķauda, runā vai dzied, un ar sīkajiem siekalu pilieniņiem tuberkulozes baktērijas nonāk gaisā un saglabājas tur vairākas stundas. Ieelpojot šo gaisu, ir iespējams inficēties. Turpretī vēzis ir ļaundabīgs audzējs orgānā, ko nevar pielipināt, jo to neizraisa pa gaisu vai tieša kontakta veidā pārnēsājamas baktērijas.

Kurš pulmonologs Rīgā ir labākais?

Savu speciālistu izvēlies, vadoties pēc viņa pieredzes, darba stāža un iepriekšējo pacientu atsauksmēm internetā. Vajadzības gadījumā ir vērts apsvērt tādus speciālistus kā Inetu Grantiņu (BKUS bērnu pulmonologs), Ievu Cīruli (Veselības māja Olīva) vai Inetu Grīsli (Rīgas 1. slimnīca). Atceries – ja ir vajadzīgs pulmonologs bērnam, tad vērsies iestādēs, kas specializējas uz bērnu veselību, jo bērniem un pieaugušajiem plaušu saslimšanas var izpausties dažādi, tādēļ netikt pareizi atpazītas un ārstētas, rezultātā sagandējot veselību vēl vairāk.

Rūpējies par plašu veselību!

Lai maksimāli pasargātu sevi no plaušu saslimšanām, par plaušu veselību jārūpējas laikus. To var izdarīt:

  • nesmēķējot;
  • laiku pa laikam izvingrinot plaušas, ieelpojot pilnu krūti – ievelkot maksimāli daudz gaisa, izpūšot (ar spēku izspiežot) visu gaisu, ko vien var, un tad atkal ieelpojot pilnu krūti, lai audi neatrofētos;
  • trenējot plaušas ar fiziskām aktivitātēm;
  • izvairoties no piesārņota gaisa;
  • regulāri vēdinot telpas un uzturoties svaigā gaisā;
  • uzturā lietojot antioksidantiem bagātus produktus.

Ja tomēr parādās kādi ar elpošanu vai plaušām saistīti simptomi (apskati tos šeit), tad iespējami drīz pie pneimonologa!